Antìkâs pasaules komèdija sasniegusi músu dienas àetru dzejnieku darbos. ¨ie dzejnieki ir atènie¸i Aristofans un Munards, kâ arìromie¸i Plausts un Terencijs. Darbi, kuri vèl ir saglabâju¸ies lìdz músu dienâm, aptver 265 gadu laika diapazonu: vecâkâ lìdz músu dienâm nonâkusì komèdìja - Aristofana ‘’Aharnie¸i’’ - izrâdìta 425. gadâ p. m. è. jaunâkâ - Terencija ‘’Brâîi’’ - 160. gadâ p. m. è.
Eiropas teâtra dzimtene ir Atènas. Atikas novada centrs bija vienlìdz mìî¸ kâ Melpomenei, tâ Talijai, abu drâmas ýandru múzâm. Sengrie¿u traåèdijas un komèdijas cie¸âs saites ar vietu, kur ne vien bija kârts ¸úpulis, bet kur tâstâs arì piedzìvoja savas spoýâkâs virsotnes, vèl ¸odien atspoguîojas drâmas vèstures terminoloåijâ.
Antìko komèdiju var iedalìt divâs daîâs : Vecatiskâ un Jaunatiskâ. Tâ saucamâ vecatiskâ, kas ar sava izcilâ pârstâvja Aristofana darbiem lìdzâs lielo traåi¿u Ashila, Sofokla un Eiripìda drâmâm uzskatâma par senâs Grie¿ijas klasiskâs dramaturåijas augstâko sasniegumu, ir îoti sadabìga, pat vienreizìga parâdìba pasaules literatúrâ.
Antìkâs komèdijas pionieris bez¸aubâm ir Aristofans. Viða dzìves laiks precìzi nav zinâms. Pèc zinâtnieku ziðâ eso¸âm ziðâm, arì no pa¸a Aristofana darbos sastopamajiem norâdìjumiem var izsecinât, ka Aristofana dzimis ap 446. gadu p. m. è., bet miris ap 380. gadu. No Aristofana sarakstìtajâm vairâk kâ àetrdesmit komèdijâm lìdz ¸ai diena saglabâju¸âs tikai vienpadsmit.
Tâpat kâ traåèdija, arì komèdija cie¸i saistìta ar Dionìsa - auglìbas, lìksmmes un vìna dievu kultu. Komèdijas pirmsâkumi meklèjamitâ dèvètajâs falliskajâs dziesmâs, ko Dionìsam veltìtajos pavasara - dabas atmo¸anâs svètkos dziedâja fantastiskâs maskâs tèrpu¸osun dro¸i vien arì iereibu¸u un jautru îauýu procesija, kuras neatðemams atribúts bija falla - auglìbas simbola attèls. ¨â lìksmâ îauýu bara grie¿iskais nosaukums bija ‘’kōmos’’, un grie¿isi ‘’kōmōidia’’ lìdz ar to apzìmè ¸âdas procesijas - koma dziesmu. Domâjams, ka ¸o îauýu dziedâ¸ana bija piesâtinâta arì ar apdziedâ¸anas dziesmâm, îoti daudz izskanèja arì zopgalìgas dziesmas.
Izplatìta bija svètki, kuros izmantoja karnevâla brìvìbu, kuru îoti labprât izmantoja zemnieki, jo tajos, Dionìsa aizstâvìbâ, tie ar savâm zobgalìbâm vèrsâs pret vietèjo varu. Tâpèc komu raksturâ bija arì sociâlâ protesta ieskaða. Ar laiku parâdìjâs arì kaut kas lìdzìgs komiskiem skatiem, bet primitìvâ dramatiskâ apdarè, kaut ko lìdzìgu var satikt músdienu tirgu izrâdès.
Komèdiju un traåèdiju izrâýu rìko¸ana bija lìdzìga. Lielâkos, sakarâ ar rìkio¸anu izdotos izdevumus, sedza bagâtie iedzìvotâji, tas bija viðu goda pienâkums, ko tiem uzdeva valsts. Pamatâ izrâdèm bija sacensìbu gars, jo pielaida tikai trìs dzejniekus, kurus bija atlasìjusi speciâla komisija. Pèc izrâdes uzvrètâja vârds kopâ ar protagonista (galvenâs lomas tèlotâja) un lugas finansètâja vârdiemtika iekalti ìpa¸âs plâksnìtès.
Diezgan raksturìgi vecatiskajai komèdijai ir arì fantastikas elementikuri, kurus varam redzèt siýeta gaitâ. Piemèram, Aristofana komèdijâ ‘’Miers’’ zemkopis Trigajs lido uz Olimpu milzonìgas mèslu vaboles mugurâ, lai atbrìvotu sagústìto miera dievi no gústa. Komèdijâ ‘’Vardes’’ pats Dionìs dodas uz Pazemes valsti, lai atvestu atpakî uz Atènâm tikko nomiru¸o Eiripìdu u.t.t.
Svarìga vecastiskâs komèdijas sastâvdaîa ir koma pèctecis - koris, kas sastâvèja no 24 cilvèkiem, akas lugâ prâdâs fantastiskâs, bet reizèm arì realistiskâas lugâs. Zinâtnieki uzskata, ka dzìvnieku maskas ir îoti sena, vèl pirms Dionìsa kulta pastâvè¸anas, dzìvnieku seju atspulgs.
Vecatiskâs komèdijas struktúras shèma.:
a) prologs,
b) parods,
c) agons,
d) parabâze,
e) daýadas ainas, kurâs dialogi minas ar partijâm,
f) eksods
Prologâ dota komèdijas ekspozìcija. Seko kora uzâk¸ana, parods, kurâ no 24 cilvèkiem sastâvo¸s koris sadalìts divos puskoros, kas savas partijas dzied pârmaiðus. Kora un aktieru dialogs kora vârdâ runâ kora vadìtâjs.
Agons (sacensìba), komèdijas centrâlâ daîa, ir disputs starp abâm pusèm, kas reprezentè dramatisko, bieýi vien ideoloåisko konfliktu. Agonâ simetriski mijas kora un dialoga partijas.
Parbâze ir tie¸a kora vèr¸anâs pie skatìtâjiem, noðemot maskas. Parabâze lìdz ar to ir skatuviskâs ilúzijas izjauk¸anas forma. Tai nav tie¸a sakara ar lugas darbìbu. Parabâzè ir lirikas partijas, kurâs dzejnieks cildina dievus, dzimtenes dabu, tautas slaveno pagâtni. Vèl parabâzè dzejnieks stâsta par sevi un par saviem literârajiem nodomiem. Parabâzè daýkârt
‘’ Haritas meklèja templi, kas pastâvès múýos, un to
Atrada beidzot: tâ bij Aristofana sirds ‘’
(Nezinâma autora epigramma)
Kad Aristofanam palika 15 gadi, sâkâs Peloponèsas kar¸ - starp Atènie¸iemun Spartu un to sabiedrotajiem. Pastiprinoties Atènu ekspansijai, kîuva neizbègama atènie¸u un korintie¸u ekonomisko intere¸u sadursme. Peloponèsas karâ tika ierauta visa grie¿u pasaule, un tâ rezultâtâ ar îoti mainìgâm sekâm Atènas tika sakautas. Kar¸ radìja milzìgas cie¸anas un postu visai Grie¿ijai, it ìpa¸i Atikai.
¨ajâ karâ uzvarètâji mainijâs îoti bieýi, jo Spartie¸i iebruka Atikâ, nopostìja laukus un tad aizgâja, bet pèc laika atkal atgriezâs. Vienkâ¸ajiem zemniekiem bija îoti stipras ilgas pèc miera. Bet, ja zemniekiem kar¸ bija neizdevìgs, tad turìgâkie iedzìvotâji bija ieinteresèti kara turpinâ¸anâ, jo tâdâ veidâ tiem radâs iespêja tikt pie juniem vergiem.
Tâ Peloponèsas kar¸ radìja Atènu pilsoðu daýâdu slâðu antagonismu kara un miera jautâjumâ. Tikai izprotot ¸ì antagonisma bútìbu, kâ arì visa kara laikâ radu¸os politisko situâcij, varam saprast Aristofana komèdiju politisko satìru un izprast par viða sabiedriskajiem un politiskajiem uzskatiem.
Vairâkas no súsu dienas sasniegu¸ajâm komèdijâm - ‘’Aharnie¸os’’, ‘’Mierâ’’ un ‘’Lìsisartè’’ - dzejnieka uzmanìbas centrâ ir kara un miera jautâjums. ¨ajos darbos Aristofans,izmantodams visas ýanra iespèjas, cìnâs pret karu kâ tautas dzìves postìtâju. Rasksturìgi, ka komèdijas ‘’Aharnie¸i’’ un ‘’Miers’’ miera idejas nesèji un ¸ìs idejas realizètâji ir zemnieki.
Tre¸â lugas, kas ir veltìta cìðai par mieru - 411. gadâ izrâdìtâ ‘’Lìsistare’’. Tajâ laikâ Atènu stâvoklis jau bija kritisks. Atènie¸i bija piedzìvoju¸i drausmìgu sakâvi Sicìlijas ekspedìcijâ, zaudèdami îoti daudz cilvèku un divas lielas flotes. Sâka atkrist Atènu sabiedrotie, bet spartie¸i, noslèdzot lìgumu ar grie¿u tradicionâlo ienaidnieku - Persiju, panâca tâs atbalstu. Bez tam Spartie¸i bija ieðèmu¸i Dekeliju, kura atradâs tikai divdesmit kilometrus no Atènâm, un tur novietoju¸i visu garnizonu, kas no sauszemes blo¿èja Atiku, paralizèjot visu lausksaimniecìbu. Militârâs neveiksmes apdraudèja visu Atènu demokrâtisko iekârtu. Atdzìvojâs Atènu antidemokrâtiskie elementi, oligarhijas piekritèji. Túlìt pèc Silìcijas ekspedìcijas tika nodibinâts antidemokrâtiskais ‘’ Desmit probúlu iestâdìjums’’, kuru f-jâs. ietilpa Tautas sapulcei iesniegto priek¸likumu iepriek¸èjâ izskatì¸ana.
Aristofana c1ìða pret karu nesaraujami saistìja ar nesaudzìgu c1iðu pret ‘’demogogiem’’, radikâlo demokrâru vadoðiem, galvenajiem kara kurinâtâjiem. Spilgtâks paraugs ¸ai cìðai ir 424. gada komèdija ‘’Jâtnieki’’, kura bija vèrsta pret Kleonu - âdas apstrâdâ¸anas darbnìcas ìpa¸nieku, atènie¸u vado¸o valstsvìru pèc Perikla, konsekventu kara turpinâ¸anu un sabiedroto eskpluatâcijas piekritèju. Lai varètu pilnìbâ saprast vecatiskâs komèdijas robeýâs iespèjamo vârda brìvìbu un lai varètu pareizi novèrtèt jaunâ dzejnieka drosmi, der zinât, ka Kleons komèdijas izrâdì¸anas laikâ bijis savas varas augstâkajâ punktâ. 425. gadâ atènie¸i bija ieðèmu¸i ienaidnieka ostu pilu, bet tur tos no sauzemes ielenca spartie¸i. Atènie¸i bija uzticèju¸i Pilas garnizona atbrìvo¸anu Kleonam. Kleonam kopâ ar stratèåu palìdzìbu izdevâs sagrâbt Sfaktèrijas salu. Veiksme ¸ajâ visnotaî veiksmìgajâ operâcijâ padarìja Kleonu ìpa¸i populâru.
Aristofana komèdijâ Kleons parâdìts kâ vergs, kas nupat ienâcis prâtu izdzìvoju¸â, untumainâ vecâ Dèma mâjâ, kur bez viða jau strâdâ divi stratèåi Nikijs un Dèmostens. Lai arì lugâ nav konkrètu vârdu, tad pèc apraksta katrs var tos atpazìt. Domâjams, ka abi vergi parâdìju¸ies uz skatuves portreta maskâs.
Paflagonietis, kâ vèl tika saukts attèlotajs Kleons, lai arì búdams pèdèjais nelietis, tomèr spèja ar glaimiem kîút par vecâ Dèma mìluli.
Pârsteidzo¸s, brìýiem pat netaisnìgs, ir pret Kleonu vèrstâs Aristofana satìras vèrsiens. Dzèlìgi uzbrukkumi Kleonam sastopami arì citâs Aristofana komèdijâs. Lìdzìgi uzbrukumi tika vèrsti arì pret citiem ievèrojamiem tâlaika vìriem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru